Jautājumi un atbildes

Kāpēc vajadzīga rīcība ES līmenī, lai apkarotu vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus?

Pasākumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu apkarošanas jomā ir jāveic vairāku iemeslu dēļ.

  • Šī problēma skar vidi. Jūrā izmestie atkritumi ir liela problēma Eiropā, jo tie piesārņo jūras vidi, kā arī rada izmaksas sabiedrībai, jo jāattīra pludmales, samazinās tūrisms un rodas iespējams apdraudējums veselībai. Šīs izmaksas ietekmē gan privātpersonas, gan valsts budžetu. Tāpēc jārisina jautājums par vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, kas atkritumos sastopami visvairāk un parasti netiek iekļauti atkritumu savākšanas shēmās, tādējādi veidojot vairāk nekā pusi no jūras piedrazojuma.
  • Šī problēma skar vienoto tirgu, jo aizvien vairāk dalībvalstu vai vietējo iestāžu ievieš atsevišķus aizliegumus dažādiem vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumu veidiem, savukārt iedzīvotāju kustības cenšas mazināt noteiktu izstrādājumu veidu patēriņu. Tas rada augstu sadrumstalotības risku, turklāt jā nodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi .
  • Šī ir ekonomikas iespēja radīt inovācijas un aizstāt viskaitīgākos vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus ar novatoriskākiem risinājumiem vai uzņēmējdarbības modeļiem, piemēram, izmantojot ES vadošo lomu bioekonomikā vai ieviešot atpakaļpieņemšanas un atkārtotas izmantošanas shēmas, kas rada jaunas darbvietas. Šie tiesību akti ieviesīs skaidrību un nodrošinās apjomradītus ietaupījumus, kas vajadzīgi ieguldījumiem un inovācijai vienotajā tirgū.
  • To atbalsta iedzīvotāji. ES iedzīvotāji ir informēti par šo problēmu un vēlas, lai to atrisinātu. Saskaņā ar nesenu Eirobarometra apsekojumu 87 % Eiropas iedzīvotāju rūp plastmasas izstrādājumu ietekme uz vidi, 74 % rūp to ietekme uz viņu veselību, 94 % uzskata, ka izstrādājumu dizainam jābūt tādam, lai to būtu vieglāk pārstrādāt, un procentuāli tikpat daudzi uzskata, ka rūpniecībai un mazumtirgotājiem jācenšas lietot mazāk plastmasas iepakojuma.

Kāpēc Eiropas Komisija ierosināja jaunu direktīvu par jūras piedrazojuma novēršanu?

Vairāk nekā 80 % jūras piedrazojuma rodas no plastmasas. Eiropas Komisija ierosinājusi jaunus ES mēroga noteikumus, kas attiecas uz desmit visbiežāk pludmalēs un jūrās sastopamajiem vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu veidiem, kā arī pamestiem un nozaudētiem zvejas rīkiem. Šie izstrādājumi rada vislielāko problēmu, jo kopumā tie veido 70 % no visa jūras piedrazojuma.

Lai risinātu šo jautājumu, Eiropas Komisija ierosinājusi visaptverošu pasākumu kopumu. Vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu direktīva ir Plastmasas izstrādājumu stratēģijā minētās plašās pieejas neatņemama sastāvdaļa, kā arī svarīgs elements rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku. Ar šo priekšlikumu Eiropa īsteno savu apņemšanos pasaules līmenī novērst Eiropas radīto jūras piedrazojumu.

Kā šī direktīva ietekmēs jūras piedrazojumu?

Šī priekšlikuma īstenošanas mērķis ir vairāk nekā uz pusi samazināt piedrazojumu, kas rodas no desmit visbiežāk sastopamajiem vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu veidiem, lai izvairītos no kaitējuma videi, kas pretējā gadījumā līdz 2030. gadam izmaksātu EUR 223 miljardus. Tas arī ļautu līdz 2030. gadam novērst 3,4 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta emisiju.

Šis priekšlikums sniedz arī ekonomiskus ieguvumus — izmantojot ES vadošo lomu bioekonomikā un aizstājot vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus ar inovatīvākiem alternatīviem risinājumiem, var radīt pat 30 000 jaunu darbvietu.

Kādi ir Eiropas Komisijas priekšlikuma galvenie elementi?

Iniciatīva attiecas uz desmit visbiežāk pludmalēs sastopamajiem vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu veidiem, kā arī pamestiem, nozaudētiem un tīši izmestiem zvejas rīkiem, kas kopumā veido 70 % no visa jūras piedrazojuma. Priekšlikums paredz iznīcināt problēmu pašā saknē, proti, izvērtējot, kā šos izstrādājumus ražo un izplata, kā uzņēmumi un patērētāji tos izmanto, kā no šiem izstrādājumiem atbrīvojas un kādā veidā tie nonāk pludmalēs, jūrās un okeānos. Priekšlikumā ierosināti šādi pasākumu kopumi:

  • aizliegums pilnībā vai daļēji izmantot plastmasas materiālus tādu izstrādājumu ražošanai kā vates kociņi, galda piederumi, šķīvji, salmiņi, apmaisāmie kociņi un balonu kociņi. Tie ir jāizgatavo vienīgi no ilgtspējīgākiem materiāliem;
  • patēriņa samazinājuma mērķi: dalībvalstīm būs jāsamazina plastmasas pusdienu kārbu un dzērienu krūžu lietojums;
  • obligātās prasības ražotājiem, kam būs jāpalīdz segt atkritumu apsaimniekošanas un attīrīšanas izmaksas, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu jomā;
  • savākšanas mērķi: 2025. gadā dalībvalstīm būs pienākums savākt 90 % vienreiz lietojamo plastmasas dzērienu pudeļu, izmantojot, piemēram, depozīta atmaksas sistēmas;
  • marķējuma prasības: dažu izstrādājumu marķējumā būs jānorāda, kā tie jānodod atkritumos, kāda ir to ietekme uz vidi un kādi plastmasas materiāli izmantoti izstrādājuma ražošanai;
  • izpratnes veicināšanas pasākumi: dalībvalstīm būs pienākums vairot patērētāju izpratni par vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu un plastmasas zvejas rīku lietošanas sekām, kā arī visu minēto izstrādājumu atkārtotas lietošanas sistēmām un atkritumu apsaimniekošanas iespējām.

Priekšlikums vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvai — galvenie dokumenti

Kā Eiropas Komisija konstatēja, kuriem izstrādājumiem jāpievēršas?

Priekšlikums attiecas uz desmit visbiežāk Eiropas pludmalēs sastopamajiem vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu veidiem, kas ir kopumā 86 % no visiem šiem atkritumiem pludmalēs un aptuveni puse no visa jūras piedrazojuma ar plastmasas izstrādājumiem.

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs apkopoja un apstrādāja datus, kas saistīti ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu un kas iegūti četru reģionālo jūras konvenciju un jūras piedrazojuma tehniskās grupas darba rezultātā. Tika izmantota 2016. gada reprezentatīva izlase, kurā ietilpa 17 ES dalībvalstu un 4 reģionālo jūru 276 pludmales. Visus 355 671 novērotos priekšmetus sarindoja pēc to sastopamības biežuma. Rezultātos ņemti vērā arī citos uzraudzības pasākumos iegūtie dati un ir secināts, ka desmit visbiežāk sastopamo izstrādājumu veidi gadu gaitā un dažādās reģionālajās jūrās nav mainījušies.

Kurus 10 izstrādājumu veidus izraudzījās?

Eiropas Komisija izraudzījās šādus plastmasas izstrādājumus: vates kociņi, galda piederumi (tostarp šķīvji, apmaisāmie kociņi un plastmasas salmiņi), baloni un to kociņi, pusdienu kārbas, dzērienu krūzes (un to vāki), dzērienu pudeles un trauki, cigarešu izsmēķi, maisiņi, čipsu pakas un konfekšu ietinamie papīri, mitrās salvetes un higiēnas preces, kā arī zvejas rīki.

Kāds ir priekšlikuma juridiskais konteksts?

2015. gadā Aprites ekonomikas pake t ē ietilpa priekšlikumi modernizēt ES tiesību aktus atkritumu jomā, par kuriem iestādes panāca vienošanos 2017. gada decembrī. Jaunajā tiesiskajā regulējumā ietilpst vispārīgi noteikumi par atkritumu novēršanu un jūras piedrazojumu.

Eiropas Komisija 2018. gada 16. janvārī pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, kurā atzīts, ka jūras piedrazojums ir aktuāla problēma un ka plastmasa ir būtisks piedrazojuma avots. R īcības plānā tā apstiprināja , ka tiks izvērtēti papildu pasākumi attiecībā uz zvejas rīkiem, tostarp ražotāja paplašināta atbildība un/vai garantiju sistēma.

Kopējās zivsaimniecības politikas kontroles regulā ietilpst pasākumi saistībā ar nozaudēto zvejas rīku atgūšanu un ziņošanu, kā arī prasība marķēt zvejas rīkus. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ļauj dalībvalstīm finansiāli atbalstīt jūras piedrazojuma savākšanu, kā arī veikt ieguldījumus ostu iekārtās, kas paredzētas atkritumu savākšanai.

Eiropas Komisijas 2018. gada tiesību aktu priekšlikumā par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām iekļauti pasākumi, lai nodrošinātu , ka atkritumi, kas rodas uz kuģiem vai savākti jūrā, tiek nogādāti uz sauszemi un atbilstīgi apsaimniekoti. Tas tieši attiecas uz Eiropas Komisijas apsvērumiem par turpmākiem pasākumiem attiecībā uz zvejas rīkiem. 2018. gada 30. maijā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu par zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšanu, ar kuru tiks uzlaboti noteikumi par ziņošanu par nozaudētajiem zvejas rīkiem, piemēram, ieviešot ziņošanas sistēmu, un par šo rīku atgūšanu.

Kāds ir priekšlikuma sabiedriskais konteksts?

Sabiedrībai nav vienaldzīga plastmasas izstrādājumu ietekme uz vidi. Eirobarometra apsekojums liecina, ka Eiropas iedzīvotājiem rūp tas, kā ikdienā izmantotie plastmasas izstrādājumi ietekmē viņu veselību (74 %) un vidi (87 %).

Tādas dokumentālās filmas kā A Plastic Ocean un raidsabiedrības BBC filmu sērija Blue Planet II pievērsa plašas sabiedrības uzmanību šai samilzušajai globālajai problēmai. 33 % Eiropas iedzīvotāju minējuši jūras piedrazojumu kā vissvarīgāko vides problēmu.

Plastmasas maisiņu direktīvas ieviešana apliecināja, ka ierobežojoši pasākumi var panāk tūlītējus rezultātus un sabiedrības atbalstu . Īstenošanas pieredze liecina, ka pat neliela nodeva par viegliem plastmasas maisiņiem (aptuveni EUR 0,10) var īsā laikposmā vērā ņemami samazināt to patēriņu. Ieviešot nodokli par plastmasas iepirkumu maisiņiem Īrijā, par 90 % samazinājās mazumtirdzniecībā piedāvāto plastmasas maisiņu skaits, kā arī kopš tā laika sarucis pludmalēs uzieto maisiņu daudzums — no 18 plastmasas maisiņiem uz 500 metriem 1999. gadā līdz pieciem 2003. gadā .

Sabiedriskajā apspriešanā, kas notika no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februārim, tika saņemti vairāk nekā 1800 viedokļi, apliecinot, ka plaša sabiedrība un ieinteresētās personas apzinās, ka jārisina vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu problēma. 98,5 % respondentu atzina, ka ir jārīkojas, lai novērstu jūras piedrazojumu, kas rodas no vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, un 95 % atzina, ka jārīkojas steidzami. Vairāk nekā 70 % ražotāju un vairāk nekā 80 % zīmolu pārstāvju un otrreizējās pārstrādes uzņēmumu arī atzina, ka jārīkojas steidzami. Visiem uzņēmumiem, kas iesaistīti plastmasas izstrādājumu vērtības veidošanas ķēdē, ir būtiski, lai būtu skaidras juridiskās prasības un ieguldījumu drošība visā vienotajā tirgū.

Esmu vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu ražotājs. Vai man būs jāsedz attīrīšanas un otrreizējās pārstrādes izmaksas?

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmas paredz ražotājiem un izgatavotājiem uzņemties finansiālo un vides atbildību par materiāliem, kurus tie izmanto ražošanā, pieprasot attīrīt vidi no izlietotajiem izstrādājumiem. Šīs shēmas jau veiksmīgi darbojas iepakojuma jomā, un ražotāji labprāt sadarbojas. Ražotāja paplašināta atbildība ir obligāta no 2018. gada maija, kad stājās spēkā tikko pieņemtie ES tiesību akti atkritumu jomā. Ražotāja paplašinātas atbildības shēmās var būt iekļautas piedrazojuma attīrīšanas izmaksas.

Ražotājiem ir pienākums segt attīrīšanas un otrreizējās pārstrādes izmaksas, jo tie ar savām ražošanas metodēm rada problēmu jau pašā saknē. Vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu atkritumu izmaksas patlaban sedz sabiedrība, proti, nodokļu maksātāji, kā arī citi privātā sektora pārstāvji, piemēram, tūrisma un zivsaimniecības nozare, ko ārkārtīgi smagi ietekmē jūras piedrazojums.

Kā šīs izmaiņas skars zvejas rīkus, kuru sastāvā ir plastmasa?

Aptuveni 27 % jūras atkritumu ir pamesti, nozaudēti un tīši izmesti zvejas rīki — tas pielīdzināms 11 000 tonnām gadā. Zvejas rīki paredzēti zvejniecībai un pat nozaudēti tie turpinās tā dēvēto “rēgu” zvejniecību, nodarot lielu kaitējumu jūras videi. Zvejas rīkiem izmantoto plastmasu var ļoti labi pārstrādāt, bet pašreizējais otrreizējās pārstrādes tirgus ir visai mazs un ļoti lokalizēts.

Šī priekšlikuma mērķis ir izveidot zvejas rīku “slēgtās aprites” sistēmu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības shēmu zvejas rīkiem, kuru sastāvā ir plastmasa. Par krastā atpakaļ nogādāto plastmasas zvejas rīku savākšanu jārūpējas to attiecīgajiem ražotājiem, nevis ostām. Ražotāja paplašinātas atbildības shēma neattieksies uz amatniekiem, kuri izgatavo plastmasu saturošus zvejas rīkus, un uz zvejniekiem.

Vai šajā priekšlikumā aplūkots arī mikroplastmasas jautājums?

Liela daļa mikroplastmasas okeānos rodas no tā, ka lielāki plastmasas gabali sadalās sīkās drumslās, tāpēc, samazinot plastmasas atkritumus, saruks arī mikroplastmasas daudzums.

Daļa mikroplastmasas tiek pievienota izstrādājumiem (piemēram, kosmētikai, krāsām un mazgāšanas līdzekļiem), tāpēc Eiropas Komisija sākusi īstenot atsevišķus pasākumus to aizliegšanai, aicinot Eiropas Ķimikāliju aģentūru pārskatīt zinātnisko bāzi, lai apsvērtu ierobežojumus.

Pārējā mikroplastmasa nonāk okeānā izstrādājumu lietošanas rezultātā (piemēram, riepu dilšanas vai veļas mazgāšanas rezultātā) vai no primārās plastmasas ražošanas (piemēram, izšļakstoties pirmsražošanas plastmasas lodītēm). Eiropas Komisija risinās šī piesārņojuma problēmu ar tādām metodēm kā okeānā nonākušā mikroplastmasas daudzuma mērīšana, uzlabota marķēšana, iespējami reglamentējoši pasākumi un labāka filtrācija notekūdeņu attīrīšanas procesā.

Vai pirms iniciatīvas izstrādes tika veikta sabiedriskā apspriešana?

Jā. Sagatavojot priekšlikumu, saskaņā ar labāka regulējuma prasībām tika rīkotas apspriedes ar ieinteresētajām personām, atklāta sabiedriskā apspriešana un veikti ietekmes novērtējumi. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kas notika laikposmā no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februārim, 95 % respondentu atzina, ka jārīkojas steidzami, lai risinātu vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu problēmu, un 79 % uzskata, ka šie pasākumi jāveic ES mērogā, lai tie būtu iedarbīgi. Arī 70 % ražotāju un 80 % zīmolu pārstāvju norādīja, ka jārīkojas steidzami. 72 % samazinājuši plastmasas maisiņu lietošanu, no kuriem 38 % — pēdējā gada laikā.

Kādi ir priekšlikuma nākamie posmi?

Eiropas Komisijas priekšlikumus tagad iesniegs pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē. Komisija mudina pārējās iestādes uzskatīt šo par prioritāru dokumentu un sniegt taustāmus rezultātus Eiropas iedzīvotājiem līdz vēlēšanām 2019. gada maijā.

Kas ir vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu kampaņas mērķauditorija?

Kampaņa vērsta uz patērētājiem, kuri apzinās plastmasas atkritumu kaitīgo ietekmi un jūras piesārņojumu. Viņiem rūp šī samilzusī problēma, taču viņi vēl nav gatavi izmantot šīs zināšanas ikdienā. Kampaņas mērķis ir veicināt vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu aizstāšanu ar ilgtspējīgiem alternatīviem risinājumiem, aicinot dalībniekus mainīt sava s attiecībās ar plastmasu.

Kampaņa paredzēta visiem eiropiešiem, īpaši pievēršoties vairākām mērķa ES dalībvalstīm: Bulgārijai, Grieķijai, Itālijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai un Spānijai. Materiāli pieejami ne vien angļu valodā, bet arī visās šo valstu valodās.

Kad īstenos šo kampaņu?

Eiropas Komisijas vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu kampaņa tika sākta 2018. gada 5. jūnijā jeb Pasaules vides dienā, kuras tēma šogad ir plastmasas piesārņojuma novēršana. Katru nedēļu tiek aplūkota kāda vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu kategorija, tostarp vates kociņi, plastmasas maisiņi, kafijas krūzes un vāki, plastmasas salmiņi, galda piederumi, ledenes uz kociņa un konfekšu ietinamie papīri un plastmasas pudeles.