ES rīcība plastmasas izstrādājumu jomā

Priekšvēsture

Plastmasas izstrādājumi ir ekonomikas un ikdienas dzīves būtiska sastāvdaļa, taču mūsdienu paradumi plastmasas izstrādājumu dizainā , ražošanā , lietošanā un izmešanā atkritumos videi kaitē . Okeānos un jūrās palielinās piedrazojums , kas nelabvēlīgi ietekmē ekosistēmas, bio daudzveidību un, visai iespējams, arī cilvēku veselību. Vienlaikus atkritumos tiek zaudēti vērtīgi materiāli, ko varētu atkal izmantot ekonomikā. Netiek realizētas potenciālās ekonomiskās un vides priekšrocības, ko paver resursefektīvāka aprites ekonomikas pieeja . Ir plaši atzīts, ka šīs problēmas jārisina un jāmazina videi, ekonomikai un sabiedrībai nodarītais kaitējums.

Plaši pieejamā un noturīgā plastmasa, no kuras izgatavotie priekšmeti atkritumos sastopami visvairāk, ir galvenais jūras piedrazojuma avots, jo tikpat kā nav bio noārdāma un bieži vien rada toksiskas un kaitīgas sekas. Ilgtspējīgo p lastmasas atkritumu daudzums katru gadu palielinās, radot arvien lielāku negatīvo ietekmi. Daudzās iniciatīvās pasaulē ir atzīts, ka tā ir globāla problēma, tomēr Eiropa ir viens no tās izraisītājiem un cieš no sekām.

Jūras piedrazojums kaitē ne vien videi, bet arī tādām jomām kā tūrisms, zivsaimniecība un kuģniecība. Piemēram, ES zivsaimniecībai jūras piedrazojums izmaksā aptuveni 1–5 % no kopējiem ES nozvejas ieņēmumiem. Tas apdraud barības ķēdes, it īpaši attiecībā uz jūras veltēm.

ES rīcība plastmasas izstrādājumu jomā

Eiropas pienākums ir piedalīties problēmas risināšanā, un tā ir apņēmusies rīkoties pasaules mērogā. Īstenojot Plastmasas izstrādājumu stratēģiju, Eiropas Komisija apņēmusies izskatīt turpmākas rīcības plānu, kā novērst jūras piedrazojumu ar plastmasas atkritumiem , kura pamatā būs ES dalībvalstīs īstenojamie pasākumi. Jūras piedrazojums būtībā ir visas pasaules problēma, jo tas nonāk jūras vidē, un vienas valsts radītais piedrazojums var ietekmēt vēl kādu citu valsti. Kopīga rīcība ir vajadzīga arī tāpēc, lai vienotajā tirgū nodrošinātu augstus vides standartus un juridisko noteiktību uzņēmumiem .

Eiropas Komisijas tiesību aktu iniciatīva ar mērķi mazināt jūras piedrazojumu ietilpst daudz plašākā un daudzpusīgākā pieejā, proti, P lastmasas izstrādājumu stratēģijā, rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku un pārskatītajos tiesību aktos atkritumu jomā.

Priekšlikums vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvai — galvenie dokumenti

P lastmasas izstrādājumu stratēģija pievēršas jau dzīves cikla dizaina stadijai , piemēram, izskatot Iepakojuma direktīvas būtiskākās prasības. Stratēģija rosina ieviest vērienīgu pieeju plastmasas iepakojuma otrreizējai pārstrādei, kas atbilst mūsu pārstrādātajiem tiesību aktiem atkritumu jomā. Tajā iekļauti arī iedarbīgi pasākumi attiecībā uz mikroplastmasu, kas ir būtisks jūras piedrazojuma avots. Pārskatītajai Pamatdirektīvai par atkritumiem izdevies stiprināt vispārīgos principus un mērķus; ir noteikti arī vērienīgi sadzīves atkritumu un plastmasas iepakojuma otrreizējās pārstrādes mērķi 2030. gadam; tomēr tos nevar sasniegt bez nopietniem centieniem piedrazojuma un atkritumu novēršanas jomā.

Likumdošanas iniciatīva par vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem papildina visus pasākumus attiecībā uz dizainu, otrreizējo pārstrādi un mikroplastmasu, un ir vēl viens solis tālāk. Galvenais mērķis ir novērst atkritumu rašanos — samazināt jūras piedrazojumu ar vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem un plastmasas zvejas rīkiem, ieviešot tirgus ierobežojumus un panākot to, ka ražotāji maksā par atkritumu savākšanu utt. Rezultātā tas veicinās jaunu uzņēmējdarbības modeļu (piemēram, atkārtotas izmantošanas modeļu) ieviešanu, vairākkārt lietojamu izstrādājumu lietošanu vai materiālu aiz stāšan u. Tādējādi, pārejot no vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem uz atkārtoti lietojamiem risinājumiem un daudzie m dabiskiem, neapstrādātiem alternatīviem materiāliem , varētu mazināt ietekmi uz vidi tur, kur joprojām būs jūras piedrazojums . Iniciatīva attiecas arī uz nozaudētiem zvejas rīkiem, kuri nonāk jūrā . Galvenais ir panākt to, lai visus zvejas rīkus nogādātu atpakaļ krastā, un nodrošināt labākas iespējas to nodošanai atkritumos.

Vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu iniciatīva tieši pievēršas diviem galvenajiem jūras piedrazojuma avotiem Eiropā: i) vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem; ii) zvejas rīkiem. Kop ā tie ir 84 % jūras piedrazojuma ar plastmasas atkritumiem , kurā ietilpst arī jūras videi viskaitīgākie atkritumi. Jūras piedrazojums , k o veido citi materiāli , parasti ir inerts (akmens) vai bio noārdāms (papīrs, koksne), tāpēc mazāk apdraud vid i.

Desmit visbiežāk sastopamo veidu plastmasas izstrādājumi veido 86 % no visiem vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem pludmales piedrazojumā , un vairāk nekā pusi no plastmasas piedrazojuma jūrās. Līdzīgi dati ir iegūti arī ASV un citās valstīs, kur jūras piedrazojumā regulāri atrod vienus un tos pašus plastmasas izstrādājumus.

Pamestie vai nozaudētie zvejas un akvakultūras rīki, tostarp tīkli, rada aptuveni trešdaļu plastmasas piedrazojuma pludmalēs. Pamesto, nozaudēto vai tīši izmesto zvejas rīku vidū ir prāvi priekšmeti (piemēram, murdi, slazdi, tīkli vai makšķerauklas), kas ar nodomu pamesti nozvejas vietās, nejauši pazuduši sliktu laika apstākļu dēļ vai arī nozaudēti zvejnieku domstarpību vai neveiksmīgas rīkošanās dēļ. Nolietotajos materiālos (tīklos, makšķerauklās), ko ar nodomu pārmet pār bortu, var ieķerties jūras iemītnieki, veicinot tā dēvēto “rēgu” zvejniecību (piemēram, ar murdiem, slazdiem, tīkliem vai makšķerauklām).

Dalībvalstis savā līmenī vēršas pret vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem . Francijā ir aizliegtas plastmasas krūzes un šķīvji, Itālijā un Francijā drīzumā būs aizliegti plastmasas vates kociņi, savukārt Apvienotā Karaliste un nupat arī Briseles reģions vēlas aizliegt plastmasas salmiņus. Dažādi pasākumi tiek apsvērti arī citās valstīs, piemēram, Īrijā un Portugālē. Eiropas Savienībai jāsāk rīkoties, lai šīs dažādās iniciatīvas nesadrumstalotu vienoto tirgu. Ir jāgādā par to, lai u zņēmumiem būtu vienlīdz īgi konkurences apstākļi, stabilitāte un juridiska noteiktība.

Juridiskais konteksts

2015. gadā Aprites ekonomikas pake t ē ietilpa priekšlikumi modernizēt ES tiesību aktus atkritumu jomā, par kuriem iestādes panāca vienošanos 2017. gada decembrī. Jaunajā tiesiskajā regulējumā ietilpst vispārīgi noteikumi par atkritumu rašanās un jūras piedrazojuma novēršanu.

Eiropas Komisija 2018. gada 16. janvārī pieņēma Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, kurā atzīts, ka jūras piedrazojums ir aktuāla problēma un ka plastmasa ir būtisks piedrazojuma avots. R īcības plānā tā apstiprināja, ka tiks izvērtēti papildu pasākumi attiecībā uz zvejas rīkiem, tostarp ražotāja paplašināta atbildība un/vai garantiju sistēma.

Kopējās zivsaimniecības politikas kontroles regulā ietilpst pasākumi saistībā ar nozaudēto zvejas rīku atgūšanu un ziņošanu, kā arī prasība marķēt zvejas rīkus. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ļauj dalībvalstīm finansiāli atbalstīt jūras piedrazojuma savākšanu, kā arī veikt ieguldījumus ostu iekārtās, kas paredzētas atkritumu savākšanai.

Eiropas Komisijas 2018. gada tiesību aktu priekšlikumā par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām iekļauti pasākumi, lai nodrošinātu , ka atkritumi, kas rodas uz kuģiem vai savākti jūrā, tiek nogādāti uz sauszemi un pienācīgi apsaimniekoti. Tas tieši attiecas uz Eiropas Komisijas apsvērumiem par turpmākiem pasākumiem attiecībā uz zvejas rīkiem. 2018. gada 30. maijā Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu par zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšanu, ar kuru tiks uzlaboti noteikumi par ziņošanu par nozaudētajiem zvejas rīkiem, piemēram, ieviešot ziņošanas sistēmu, un par šo rīku atgūšanu.

Sabiedriskais konteksts

Sabiedrībai nav vienaldzīga plastmasas izstrādājumu ietekme uz vidi. Eirobarometra apsekojums liecina, ka Eiropas iedzīvotājiem rūp tas, kā ikdienā izmantotie plastmasas izstrādājumi ietekmē viņu veselību (74 %) un vidi (87 %).

Tādas dokumentālās filmas kā A Plastic Ocean un raidsabiedrības BBC filmu sērija Blue Planet II pievērsa plašas sabiedrības uzmanību šai samilzušajai globālajai problēmai. 33 % Eiropas iedzīvotāju minējuši jūras piedrazojumu kā vissvarīgāko vides problēmu.

Plastmasas maisiņu direktīvas ieviešana apliecināja, ka ierobežojoši pasākumi var panākt tūlītējus rezultātus un sabiedrības atbalstu . Īstenošanas pieredze liecina , ka pat neliela nodeva par viegliem plastmasas maisiņiem (aptuveni EUR 0,10) var īsā laikposmā vērā ņemami samazināt to patēriņu. Ieviešot nodokli par plastmasas iepirkumu maisiņiem Īrijā, par 90 % samazinājās mazumtirdzniecībā piedāvāto plastmasas maisiņu skaits, kā arī kopš tā laika sarucis pludmalēs uzieto maisiņu daudzums — no 18 plastmasas maisiņiem uz 500 metriem 1999. gadā līdz pieciem 2003. gadā .

Sabiedriskajā apspriešanā, kas notika no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februārim, tika saņemti vairāk nekā 1800 viedokļi, apliecinot, ka plaša sabiedrība un ieinteresētās personas apzinās, ka jārisina vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu problēma.

98,5 % respondentu atzina, ka ir jārīkojas, lai novērstu jūras piedrazojumu, kas rodas no vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, un 95 % atzina, ka jārīkojas steidzami. Vairāk nekā 70 % ražotāju un vairāk nekā 80 % zīmolu pārstāvju un otrreizējās pārstrādes uzņēmumu arī atzina, ka jārīkojas steidzami. Visiem uzņēmumiem, kas iesaistīti plastmasas izstrādājumu vērtības veidošanas ķēdē, ir būtiski, lai būtu skaidras juridiskās prasības un ieguldījumu drošība visā vienotajā tirgū.

Eiropas Komisijas izpratnes veicināšanas kampaņa par vienreiz lietojamajiem plastmasas izstrādājumiem

Neskatoties uz to, ka daudzi patērētāji patiesi apzinās šo samilzušo problēmu, viņi joprojām ikdienā iegādājas, lieto un bezrūpīgi izmet šos vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus. 2018. gada 5. jūnijā, atzīmējot Pasaules vides dienu, Eiropas Komisija uzsāka ES mēroga izpratnes veicināšanas kampaņu, lai pievērstu uzmanību šai patērēju izvēlei un uzsvērtu, kā ikviens no mums var palīdzēt mazināt plastmasas atkritumu kalnus un attīrīt jūras no piedrazojuma. Kampaņa vērsta uz ES patērētājiem, kuri ir informēti par kritisko stāvokli jūras piedrazojuma jomā, bet vēl nav gatavi izmantot šīs zināšanas ikdienā. Kampaņas mērķis ir veicināt vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu aizstāšanu ar ilgtspējīgiem alternatīviem risinājumiem, aicinot dalībniekus mai nīt savas attiecības ar plastmasu.