Plastmasas atkritumi – Eiropas stratēģija, kā aizsargāt mūsu planētu un tās iedzīvotājus un spēcināt rūpniecību

Plastmasas atkritumi – Eiropas stratēģija, kā aizsargāt mūsu planētu un tās iedzīvotājus un spēcināt rūpniecību

Šodien pieņemtā pirmā Eiropas mēroga stratēģija attiecībā uz plastmasu ir daļa no pārejas uz izteiktāku aprites ekonomiku.

Otrdiena, 2018. gada 16. janvāris

Problēmjautājumus iestrādājot pozitīvā Eiropas nākotnes darbakārtībā, tiks nodrošināta vides aizsardzība pret plastmasas piesārņojumu un vienlaikus veicināta izaugsme un inovācija. Ir spēcīgi ekonomiski argumenti mainīt veidu, kā produkti tiek izstrādāti, ražoti, izmantoti un reciklēti Eiropas Savienībā, un, uzņemoties vadošo lomu šajā pārejā, tiks radītas jaunas investīciju iespējas un darbvietas. Saskaņā ar jaunajiem plāniem līdz 2030. gadam tiks panākts, ka visi ES tirgū laistie plastmasas iepakojumi ir reciklējamisamazināts vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu patēriņš un ierobežota mikroplastmasas tīša izmantošana.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, kas atbild par ilgtspējīgu attīstību, atzina: “Ja nemainīsim veidu, kā ražojam un izmantojam plastmasu, 2050. gadā okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju. Ir jārūpējas par to, lai plastmasa vairs nenonāktu ūdenī, pārtikā un tātad arī cilvēka organismā. Vienīgais ilgtermiņa risinājums ir, vairāk reciklējot un atkalizmantojot, samazināt plastmasas atkritumu apjomu. Pie šā uzdevuma kopīgi jāstrādā iedzīvotājiem, rūpniecībai un valdībām. ES stratēģija attiecībā uz plastmasu rosinās arī jaunu un izteiktāku aprites uzņēmējdarbības modeli. Ir vajadzīgi ieguldījumi jaunās novatoriskās tehnoloģijās, kas gādā par iedzīvotāju un vides drošību, vienlaikus saglabājot rūpniecības konkurētspēju.

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens teica: “Ar stratēģiju attiecībā uz plastmasu liekam pamatus jaunai plastmasas aprites ekonomikai un virzām ieguldījumus tās sasniegšanā. Tā palīdzēs samazināt plastmasas atkritumu daudzumu uz sauszemes, gaisā un jūrā un pavērs jaunas inovāciju, konkurētspējas un augstvērtīgu darbvietu radīšanas iespējas. Eiropas rūpniecībai šī ir lieliska izdevība uzņemties globālu līderību jaunu tehnoloģiju un materiālu jomā. Patērētājiem nu ir iespējas izdarīt apzinātu izvēli par labu videi. Ieguvēji būs itin visi.

Eiropas iedzīvotāji katru gadu rada 25 miljonus tonnu plastmasas atkritumu, bet reciklēšanai tiek savākti mazāk nekā 30 %. Visā pasaulē plastmasas atkritumi veido 85 % no pludmaļu piedrazojuma. Plastmasa nonāk pat cilvēku plaušās un uz viņu vakariņu galda, turklāt gaisā, ūdenī un pārtikā esošās mikroplastmasas ietekme uz viņu veselību nav zināma. Jaunā ES mēroga stratēģija attiecībā uz plastmasu, kas pamatojas uz Komisijas līdzšinējo darbu, mērķtiecīgi ķersies pie šā jautājuma risināšanas.

Šodien pieņemtā stratēģija attiecībā uz plastmasu mainīs veidu, kā produkti tiek izstrādāti, ražoti, izmantoti un reciklēti ES. Pārlieku bieži veids, kā plastmasa patlaban tiek ražota, izmantota un izmesta atkritumos, neļauj izmantot ekonomiskos ieguvumus, ko dotu izteiktāka aprites pieeja. Tas kaitē videi. Mērķis ir aizsargāt vidi un vienlaikus likt pamatus jaunai plastmasas aprites ekonomikai, kurā jau izstrādes un ražošanas posmā tiek pilnībā ņemtas vērā atkalizmantošanas, remontēšanas un reciklēšanas vajadzības un tiek izstrādāti ilgtspējīgāki materiāli.

Eiropai ir visas iespējas būt par šīs pārejas līderi. Šāda pieeja pavērs jaunas inovāciju, konkurētspējas un darbvietu radīšanas iespējas. Vienlaikus ar stratēģiju attiecībā uz plastmasu Komisija ir pieņēmusi arī uzraudzības satvaru, ko veido desmit galvenie rādītāji, kuri aptver katru cikla posmu un ar kuru palīdzību būs iespējams izmērīt progresu, kas pārejā uz aprites ekonomiku panākts ES un valstu līmenī.

Saskaņā ar jauno stratēģiju Eiropas Savienība tieksies sasniegt šādus mērķus.

  • Panākt, ka reciklēšana uzņēmumiem ir ekonomiski izdevīga. Lai uzlabotu tirgū izmantotās plastmasas reciklējamību un palielinātu pieprasījumu pēc reciklētas plastmasas satura, tiks izstrādāti jauni noteikumi par iepakojumu. Ja tiek savākts arvien vairāk plastmasas, kļūst vajadzīgas arī labākas un jaudīgākas reciklēšanas iekārtas, kā arī labāka un standartizēta atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas sistēma, kas darbojas visā ES. Tas ļaus ietaupīt aptuveni simts eiro uz katru savākto tonnu. Tādā veidā tiks radīta arī lielāka pievienotā vērtība, kas uzlabos plastmasas rūpniecības konkurētspēju un noturību.
  • Samazināt plastmasas atkritumu daudzumu. Eiropas tiesību aktu īstenošanas rezultātā plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņš vairākās dalībvalstīs ir būtiski samazinājies. Jaunie plāni nu pievērsīsies citiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un zvejas rīkiem. Tiks atbalstītas informatīvas valsts mēroga kampaņas un noteikts, kāda darbības joma jāaptver jaunajiem ES mēroga noteikumiem, kas 2018. gadā jāierosina, pamatojoties uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un pierādījumiem. Turklāt Komisija veiks pasākumus, kas ierobežos mikroplastmasas izmantošanu produktos, un noteiks bionoārdāmas un kompostējamas plastmasas marķējumu.
  • Apturēt jūras piedrazošanu. Jauni noteikumi par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām apkaros piedrazojumu, kas rodas jūrā. Ar tiem nodrošinās, ka kuģu radītie vai jūrā savāktie atkritumi netiek atstāti jūrā, bet tiek nogādāti uz sauszemes, kur tos pienācīgi apsaimnieko. Paredzēti arī pasākumi ar mērķi samazināt administratīvo slogu ostām, kuģiem un kompetentajām iestādēm.
  • Veicināt investīcijas un inovācijas. Komisija valstu iestādēm un Eiropas uzņēmumiem sniegs norādes par to, kā plastmasas atkritumu daudzumu iespējams samazināt jau to rašanās vietā. Tiks palielināts atbalsts inovācijai, proti, papildu finansējums 100 miljonu eiro apmērā tiks atvēlēts viedāku un labāk reciklējamu plastmasas materiālu izstrādei. Tā rezultātā reciklēšanas process kļūs efektīvāks un reciklētā plastmasa vairs nesaturēs bīstamas vielas un piesārņotājus.
  • Rosināt pārmaiņas visā pasaulē. Eiropas Savienība ne vien pilda pati savus uzdevumus, bet arī sadarbojas ar partneriem visā pasaulē, lai rastu globālus risinājumus un izstrādātu starptautiskus standartus. Tā turpinās atbalstīt citas valstis, kā tas jau darīts, palīdzot Gangas attīrīšanas darbos Indijā.

Nākamie soļi

Šodien ierosinātā jaunā direktīva par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām nu tiks nosūtīta pieņemšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.

Saskaņā ar labāka regulējuma prasībām Komisija vēlāk 2018. gadā iesniegs priekšlikumu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.

Ieinteresētās personas vēl līdz 2018. gada 12. februārim var piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

Komisija uzsāks darbu, kura gaitā pārskatīs Direktīvu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un sagatavos vadlīnijas par atkritumu dalītu savākšanu un šķirošanu, kas tiks publicētas 2019. gadā.

Pilnīgs saraksts ar pasākumiem un to grafiku iekļauts stratēģijas pielikumā, ko var aplūkot šeit.

Konteksts

Turpinot 2015. gada aprites ekonomikas paketes ideju, stratēģiju attiecībā uz plastmasu sagatavoja projekta komanda, kurā darbojās priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens un komisāri Karmenu Vella un Elžbeta Beņkovska. Sagatavošanā bija iesaistījušies arī daudzi citi komisāri, kas palīdzēja apzināt visefektīvākos instrumentus visdažādākajās politikas jomās.

Šodien pieņemtajā kolēģijas iniciatīvā ietilpst:

  • paziņojums par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā;
  • paziņojums par ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskari;
  • aprites ekonomikas uzraudzības satvars;
  • jauna direktīva par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām.

Tās papildina ziņojums par kritiski svarīgām izejvielām un ziņojums par oksonoārdāmu plastmasu.

Eiropas Komisija 2015. gada 2. decembrī pieņēma vērienīgu aprites ekonomikas paketi, un šodien pieņemtie pasākumi ir daļa no tās.

Stratēģija attiecībā uz plastmasu ievērojamā mērā palīdzēs sasniegt arī 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīguma mērķus klimata pārmaiņu jomā.

ES jau ir spērusi būtiskus soļus, proti, noteikusi dalībvalstīm prasību pieņemt pasākumus ar mērķi samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, un uzraudzīt un samazināt jūras piedrazojumu.

Raugoties nākotnē, pastāv ievērojamas izredzes radīt novatorisku, aprites principiem atbilstošu plastmasas rūpniecību visā pasaulē.

Plašāka informācija

Plastmasas atkritumi – Eiropas stratēģija, kā aizsargāt mūsu planētu un tās iedzīvotājus un spēcināt rūpniecību IP-18-5_LV.pdf - 66 KB

Plašāku materiālu un informāciju lūdzu skatīt šī paziņojuma presei angļu valodas versijā.

 

Enrico BRIVIO Spokesperson European Commission
Ana CRESPO PARRONDO